Analītiskā ģeometrija

Analītiskā ģeometrija ir praktiska realizācija atsevišķi izdalītā ģeometrijas sadaļā, lai pētītu plakanas un tilpuma ģeometriskās figūras, izmantojot algebraiskos rīkus, pamatojoties uz Dekarta izstrādāto koordinātu metodi.

Dekarts sniedza skaidru definīciju, ka neatkarīgi no koordinātu sistēmas jebkurai līknei ir savs definējošs vienādojums. Līkņu analīzē tiek izmantoti tādi jēdzieni kā centrs un simetrijas ass, diametrs, virsotne, asimptotes utt. Ņūtons un vairāki citi matemātiķi paplašināja Dekarta idejas, kas tika iesniegtas 1637. gadā.

Izmantojot elementārās algebras rīkus analītiskās ģeometrijas sadaļā, tiek atrisināti gan plaknes, gan telpas uzdevumi. Visi ģeometriskie sakari šajā metodē dažādu praktisku uzdevumu risināšanai tiek saistīti ar vienādojumiem, kas saistīti ar pētīto figūru koordinātēm (ķermeņi).